Ģeogrāfiskā karte - Pēča (Pécsi Járás)

Pēča (hu) ir pilsēta Ungārijas dienvidos netālu no Horvātijas robežas. Vēsturiskā Baraņas novada galvaspilsēta un Baraņas meģes centrs.

20. gadsimtā apkārtnē tika iegūtas akmeņogles un urāns, tomēr mūsdienās šahtas ir slēgtas. Pilsētā atrodas pazīstama porcelāna rūpnīca — Zsolnay Porcelánmanufaktúra. 1367. gadā dibinātā Pēčas Universitāte ir vecākā universitāte Ungārijā.

2. gadsimtā Pēčas teritorijā romieši nodibināja vairākas vīnogu audzēšanas kolonijas ar nosaukumu Sopiāna (Sopianae).

Vēlāk Pēčas apkārtnē mitinājās avāri un slāvi. 8. gadsimta beigās teritoriju ieņēma Kārlis Lielais un iekļāva Zalcburgas arhidiocēzē. Ar 871. gadu datēts pirmais dokuments, kurā pieminēta Pēča (latīņu variantā — Quinque Basilicae).

9. gadsimta beigās — 10. gadsimta sākumā Pēču ieņēma maģāri. Maģāri nodibināja Baraņas komitātu. Kaut arī komitāta galvaspilsēta bija netālu esošā Baraņavāras (Baranyavár) pils, Pēča kļuva par lielu reliģisko centru un bīskapa mītnes vietu. 1367. gadā Ungārijas karalis Lajošs I nodibināja Pēčas Universitāti. 1459. gadā par Pēčas bīskapu apstiprināja ievērojamāko viduslaiku ungāru dzejnieku Panonijas Janušu (Janus Pannonius).

Pēc Mohāčas kaujas 1526. gadā Pēcu izpostīja Suleimana Lieliskā osmaņu karaspēks. 1529. gadā osmaņi atkal ieņēma Pēču, bet 1543. gadā pievienoja to impērijai.

1686. gadā pilsētu ieņēma austriešu karaspēks un iekļāva Hābsburgu impērijā. Pilsētā ieplūda vācu un dienvidslāvu iedzīvotāji. Tā kā 18. gadsimta sākumā vairums Pēčas iedzīvotāju nebija ungāri, pilsēta neatbalstīja Ferenca II Rākoči sacelšanos, tāpēc viņš to 1704. gadā izpostīja.

1848. gadā Pēču uz īsu laiku ieņēma horvātu spēki. Pirmā pasaules kara laikā Pēču ieņēma Serbijas armija un tikai 1921. gada augustā pilsēta kļuva par Ungārijas daļu. Pēc kara uz Pēču pārcēla Bratislavas (ungāru Počoņi) Universitāti. Otrā pasaules kara laikā Pēča gandrīz nemaz necieta.